Varavīksnes dienasgrāmatas.

Laikam tie laiki, kad dienasgrāmata bija kaut kas privāts, kārtīgi noslēpta aizslēdzama grāmatiņa, ir sen kā pagājuši. Blogi ir kļuvuši par to veidu, kā izpausties divdesmitpirmajā gadsimtā. Daži garlaicīgi blogo par savu kaķi, kurš atkal apvēmis paklāju. Daži atstāsta savu ikdienu tā, ka lasītājiem jāsmejās kā kutinātiem. Citi diskutē par laikapstākļiem vai analizē politiku. Vēl daži raksta dzeju vai dalās savās domās. Tajās domās, kuras slēpjas ikdienas pārdzīvojumi un sajūtas. Dažiem blogs palīdz sakārtot savas domas. Citiem – gūt atbalstu, padomu vai palīdzību.

Un kaut gan man liekas, ka vidusmēra latvietis negrib dalīties savos iekšejos pārdzīvojumos vai kā īpaši atbalstīt citus, arī latviešu interneta vidē blogi plaukst un zeļ. Tā šīs nedēļas laikā manu uzmanību ir piesaistījuši divi blogi. Abi varavīksnes krāsās. Vienā raksta Natans par savām attiecībām, otrā – Exiled par to, ka dzīvē nekas nav tik viekārši kā sākumā izskatās.

Man Natans nedaudz atgādina mani tajā vecumā, kamēr Exiled blogam caurstaro dzīves dažādība. Un laikam tieši tāpēc abi blogu nu ir kļuvuši par manu ikdienas (vai iknedēļas) interneta gaitu sastāvdaļu. Īdeāla lasāmviela tad, kad gribas aizmirst par savu ikdienu un gūt nelielu ieskatu citu dzīvē.