Protams, es piekrītu, ka sabiedrībā ir izveidojusies tendence zāles lietot pa labi un pa kresi, kad vajag un kad nevajag. Un nav jau slikti dzīvot tuvāk dabai un saskaņā ar to. Bet ir daži bet.

Pirmkārt, brīdī, kad tas zaļais dzīvesveids kļūst absurds ir jānovelk striktas robežas. Ja tu neievēro ārsta norādījumus vai ja tu pats sev nodari ļaunumu 'savas pārliecības dēļ', tad, manuprāt, valstij nav jāizdod neviena lieka santīma, lai tiktu galām ar tām problēmām, ko pats esi savārijis. Tev ir baktēriju infekcija un tu atsakies dzert antibiotikas, jo tici zāļu kompāniju sazvērestības teorijām? Labi, tās ir tavas tiesības, bet brīdī, kad kļūs pa visam slikti un ārstiem nāksies cīnīties par tavu dzīvību, tas viss būs no tava maciņa. Jo tā ārsta, kurš tev izrakstīja antibiotikas, konsuktāciju apmaksāja valsts, un valsts turpinātu apmaksāt tavu ārstēšanos, ja tās antibiotikas, piemēram, pa tiešām tev nedarbotos. Bet brīdī, kad tu atsakies no ārsta piedāvātās ārstēšanas, tie izdevumi ir uz taviem pleciem. Jo palāta reanimācijas nodaļā izmaksā daudz vairāk nekā ārsta konsuktācija un paciņa ar antibiotikām. Ja tu uzņemies risku, esi gatavs neveiksmes gadījumā par to maksāt.

Bet šoreiz iespējams tieši zaļā dzīvesveida dēļ ir nomiris bērns (Diena). Ja tu esi pilngadīgs, lēmumus tu vari pieņemt un atbildību par tiem uzņemties tu vari pats. Ja tu esi bērns, it sevišķi 11 mēnešus vecs, par tevi parūpējas likums, un tas, manuprāt, ir diezgan skaidrs. Re daži panti:

Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcija

Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja: [..] bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja: [..] vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

Bāriņtiesu Likums

Un te nu atkal var redzēt klasisku Latvijas paradoksu: Bērns ir miris, laikraksti par to raksta pirmajās lapās, cilvēki spriedelē par to, vai un cik tā vakcīna ir efektīva, bet neliekas, ka kāds kaut ko darītu lietas labā, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Kāpēc ziņās nav, piemēram, Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas viedoklis? Vai viņi šo notikumu vispār ir pamanījuši? Vai kāds ir iesniedzis iesniegumu par notikušo? Vai ārstiem ir pienākums par šādu gadījumu ziņot? Vai tas tiek izmeklēts? Kāpēc par to neinteresējas žurnālisti? Kur palikuši visi bērnu tiesību aizstāvji? Kā uz notikušo reaģē politiķi?

Kaut gan man gribētos rādīt ar pirkstu to vecāku virzienā un teikt, ka vecāku tiesības ir jāatņem, kamēr slimnīcā nav nonācis kāds no pārējiem viņu bērniem, varbūt labāk ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Un man liekas, ka tieši šadiem gadījumiem ir dažnedažādas aģentūras, kuras notiekušajā izvērtē vecāku, ārstu un arī valsts atbildību.

Kādi bija lietas apstākļi? Jo varbūt valstī vajag stingrāk regulēt kārtību, kādā potējami jaundzimušie. Varbūt ārsti nepietiekami izskaidroja vakcīnas riskus un ieguvumus. Un varbūt vecāki rupji pārkāpa bērna tiesības un bija tieši atbildīgi par viņa nāvi.

Lai nu kuri no šiem apgalvojumiem būtu patiesi, kaut kas lietas labā ir jādara. Un tas, ko es varu ieteikt vidējam interneta lietotājam, ir atvēlēt tās piecas minūtes sava laika un nevis strīdēties raksta komentāros, bet vienkārši aizrakstīt epastu Bērnu Tiesību Aizardzības Inspekcijai un pajautāt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem. Un nedomāt, ka gan jau kāds cits to izdarīs, pat, ja izdarīs, jo vairāk cilvēku jautās, jo lielāku uzmanību nāksies pievērst šim notikumam. Un bērna nāvei nevajadzētu būt tādam notikumam, kurš paslīd garām tā arī īsti nepamanīts.

PS

Starp citu, Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas kontaktinformācija ir atrodama šeit, tā priekšniece ir Laila Rieksta-Riekstiņa un viņas epasts ir laila.riekstina@bti.gov.lv

"Ir tikai labi cilvēki un slikti cilvēki. Nav labi hinduisti, nav slikti hinduisti, nav labi kristieši un nav slikti kristieši. Tu esi vai nu laba persona vai nē. Reliģija nav kritērijs. Cilvēcība ir." 

Filmas Nosaukums:

My Name is Khan
Mani sauc Khan

Gads: 2010

Interneta lapas:

http://www.mynameiskhanthefilm.com/
http://www.imdb.com/title/tt1188996/

IMDB vērtējums: 6.9 / 10

Lasīt tālāk »

Nav nemaz tik grūti pārliecināties, cik homofobiski ir tie izteikumi, kas izskan masu mēdijos. Kā to darīt ir vērts zināt, it sevišķi tāpēc, ka tomēr lēnām tuvojas vasara (neticas, es zinu) un gan jau sāksies viss tas šovs ap praidu, pat neskatoties uz to, ka tas šogad nemaz nenotiek Latvijā. Un priekšvēlēšanu periodā partijām taču būs vēlme uzlabot savus reitingus, sacenšoties ar dažādiem skaļiem paziņojumiem.

Jau pasen rakstīju par iespēju uzzināt, kas notiek tavā zemapziņā, bet šis homofobijas tests ir gaužām vienkāršs:

1.Ņemam kādu izteikumu, piemēram klasisko: "Homoseksuāļi apdraud bērnus."

2.Nomainam seksuālās minoritātes apzīmējošo izteicienu ar 'melnādainie'. Tātad šajā gadījumā sanāk: "Melnādainie apdraud bērnus."

3.Pārbaudām, vai jauniegūtais teikums atbilst veselā saprāta normām.

No otras puses, Latvijā diemžēl joprojām ir saglabājušās problēmas ar rasismu. Jābrīnās, ka satversmē nav ierakstīts, ka laulības ir tikai starp baltu vīrieti un baltu sievieti. Tāpēc varbūt drošāk tajā otrajā solī seksuālās minoritātes apzīmējošo izteicienu nomainīt ar kādu tautību. Un tā kā ar antisemītismu un rusofobiju Latvijai arī neveicas (nu kas tiem latviešiem ir par vainu! ne visiem, protams.), labāk tajā jaunajā teikumā izmantot 'latvieši'.

Tātad: "Latvieši apdraud bērnus." Nu, kāda tagad ir sajūta? Patīkami, ko? Un ko saka veselais saprāts? Muļķības, vai ne? Un kā tu atšķir homofobiskus izteikumus?

Paņemts no: Hollow Hill

Vērojot geju profilbildes iekš draugiem.lv, nereti manu tendenci, ka viņi izvēlas sevi publiskot skaistu dāmu ielokā… Pirmkārt, viņi tā cenšas sapūst miglu acīs un likt domāt sabiedrībai, ka ir heteroseksuāli vai vismaz biseksuāli. Vai, ka ir geji, bet sieviešu rindās pieprasīti, ja nu kas… Vai tomēr, iespējams, katra īsta vīrieša tuvumā ir jābūt sievietei. Tā.. pa rokas stiepienam? pat, ja viņš ir gejs.

Tā Rendija sprieda sava bloga ierakstā, un es, to lasot, tikai smīnēju un māju ar galvu. Kaut gan nedomāju, ka puisis dāmu lokā izskatās pēc geja mazāk nekā, piemēram, vienatnē. Bet kā tad tur īsti ir? Vai gejam vajag sievieti pastāvīgā tuvumā? Vai varbūt katrai kārtīgai sievietei vajag savā tuvumā geju? Tā, lai ir gejs pa ķērienam? Kā jums liekas?

Hmm? Nu kā tas īsti strādā? Ja pārskatu savu draugu loku, jāsaka, ka manā tuvumā sieviešu patiešām netrūkst. Man labākais draugs ir meitene. Un telefonā pie fast dial, arī vairākums ir meitenes.

Gribētos teikt, ka gejam (vismaz man) ar meitenēm mēdz vienkārši būt vieglāk. Nav nekādas iekāres un neveiklības. Kamēr ar puišiem gan jāuzmanās, lai pēc dažām alus pudelītēm nenotiek kaut kas neplānots un varbūt pat nevēlams. Paša pieredze, vajag mazāk dzert, it sevišķi, ja tuvumā ir smuki puiši Dies' pasarg, vēl būtu sanācis apdraudēt kāda heteroseksualitāti!

Bet no otras puses, arī ar meitenēm ir problēmas, ne vienu vien sirdi ir sanācis salauzt. Un netīšām, patiešām. Viena nedzirdēja, ka man meitenes tā neinteresē, cita tam neticēja, vēl kādai vienkārši nebiju paguvis paziņot. Mana vaina? Nedomāju vis. Nekur nav teikts, ka man būtu jānēsā neona zīme, kas vientuļas meitenes brīdina par iespēju smagi uzkāpt uz grābekļa.

Varbūt vienkārši gejiem vajag nelielu atelpu no saviem puišiem? Tā, lai dzīve nav vienmuļa – gultā vīrietis, bet, kad gribas vienkārši pabūt ar draugiem, pie sāna sieviete? Draugam neskaudīs, nebūs nekādu problēmu. Citādi, ja sanāk daudz laika pavadīt ar sava dzimuma pārstāvjiem, pārnākot mājās, varētu gaidīt kārtīga scēna. 

Bet varbūt labāk ir skatīties no to meiteņu skatu punkta, cik nu daudz tas ir iespējams. Modernai meitenei iegūt geju par draugu ir gandrīz kā vinnēt loterijā. Paskaties meiteņu reakciju brīdi, kad viņas uzzina, ka tev meitenes nepatīk. Sajūsma. Ekstāze. Liesmiņas acīs un smaids uz lūpām. Nopietni.

Jo, redz, tagad viņām būs kāds ar ko iet šopingā. Protams, brīdī, kad viņas uzzina, ka man pa veikaliem pārāk daudz vazāties nepatīk, tā sajūsma noplok. Bet tā kā gejs, būs vismaz kāds pie kā izkratīt salauzto sirdi. Vai, vēl labāk, būs kāds ar ko nekautrējoties var risināt 'sekss un lielpilsēta' cienīgas sarunas.  Un ar nepacietību tiek gaidīts, kad es dalīšos ar to, kas notiek aiz manas guļamistabas durvīm. Ja esam labi draugi, protams. Bet joprojām neesmu sapratis, kāpēc tas ir tik aktuāli arī tām meitenēm, ar kurām esmu nupat iepazinies. Interese. Tikai nevar saprast veselīga vai nē.

Un patiešām darbojas tas, ka kombinācijā meitene + gejs tās robežas ir krietni savādākas nekā jebkādās citās attiecībās. Meitenei patīk, piemēram, kārtīgi izdejoties, izliekot visu savu seksapīlu. Bet parasti jau ir tie puiši, kas vienmēr kāri skatīsies, siekalosies vai ļaunākajā gadījumā pārpratīs. Bet ar geju var, un pie tam viņš kalpos kā tāda barjera starp neaizsargoto meiteni un iekāres pilnajiem heteroseksuālajiem puišiem. Un man nav iebildumu. Tad var dejot tā, ka visi apkārt skatās un brīnās. Un nākamajā dienā skatīties uz bildēm, kas liek pasmieties un steidzīgi norunāt, ka nekas no tā nekur un nekad netiks publicēts.

Vai arī ar geju var aizmigt kopā uz dīvāna, skatoties romantisku komēdiju. Vai pat dalīt gultu. Nekādu problēmu! (ja vien geja draugs neprotestē)

Meitenei vajag vajag savu labāko draugu – geju. Tāpat kā Greisai vajag Vilu. Geju pa ķērienam, ja gribas izdejoties. Vai geju te pat blakus, ja draudzenes aizņemtas un puisis pazudis kaut kur ar kādu blondīni. Un arī gejam nav pretenziju pret sievieti pie sāniem. Abiem savs labums. Simbioze. Dabā tā iekārtots. Un man šķiet, ka tā arī gejiem top tās bildes, kur viņi redzami dāmu pulciņā.

Vai tu esi kādai labākais draugs gejs? Vai varbūt tu esi no tām laimīgajām meitenēm, kurām ir savs labākais draugs gejs? Padalies komentāros

Jau ļoti labu laiku atpakaļ kāds raksts no The Huffington Post manu dienu padarīja daudz gaišāku. Doma ļoti apsveicama: Jamie Frevele bija pamatīgi sarūgtināta par to, ka Ņujorkā geju laulības netika legalizētas (kaut gan pieņemu, ka cīņa vēl nav beigusies). Viņa, būdama heteroseksuāla sieviete, drīkstēja precēt jebkuru indivīdu ar krāniņu *atvainojos*. Bet laikam jau dzīvē sagadījies bija tā, ka viņai nebija vai nu ko precēt, vai tā plāna vispār precēties. Tāpēc Jamie darīja to, ko darītu jebkura liberāli domājoša sieviete (kurai laikam jau ir daudz draugu geju un lesbiešu) – viņa savas tiesības precēties piedāvāja izsolē eBay. Kaut vai tāpēc, ka tad, ja viņai pēkšņi sagribētos apprecēties, viņa tik pat labi varētu noslēgt partnerattiecības, kuras, kā apgalvo citi, esot tik pat labas (vai es pietiekami uzsvēru viņas sarkasmu?).

Izsole bija tīri simboliska. Visu naudu bija plānots ziedot ar seksuālājām minoritātēm saistītai sabiedriskajai organizācijai. Bet plāns neizdevās, jo eBay viņas izsoli slēdza. Tomēr šādam dzīves pavērsienam viņa bija sagatavots otrs plāns – precēties un izšķirties 85 reizes. Kaut vai tāpēc, ka viņa to var. Kaut vai tāpēc, lai nodemostrētu mūsdienu laulību svētumu un pasmietos par tiem, kas to nemitīgi piesauc. Un tad, ja kāds tomēr teiktu, ka viņam vienalga, ko viņa dara ar savu privāto dzīvi, viņa atbildētu ar jautājumu, kāpēc tad visi jaucās geju un lesbiešu dzīvēs, neļaujot viņiem precēties (urāā!).

Nevarēšu patikt, vai Jamie tagad var atrast Vegasā slēdzot kārtējās laulības, bet doma jau ir laba, vai ne? Nav ko runāt par to, ka homoseksuāļi grauj laulību, kaut vai tāpēc, ka pietiekami daudz heteroseksuāļu to dara pietiekami apzinīgi, precoties un šķiroties kā pagadās (ne visi, protams). Nemaz nerunājot par tiem, kas precās naudas dēļ, vai, vēl labāk, to dara, lai nopelnītu, kādam ārzemniekam nodrošinot ES pilsonību (kā par to pirms kāda laika rakstīja Rendija).

Izskatās, ka arī es savas tiesības apprecēties neizmantošu, ja vien no satversmes netiks izsvītrotās tās muļķības, ko tur iegrūda LPP/LC. Varbūt jāmēģina tās izsolīt un ziedot naudu kādam labam mērķim?

Paņemts no: Skeptic Dave