Zaļais dzīvesveids
Protams, es piekrītu, ka sabiedrībā ir izveidojusies tendence zāles lietot pa labi un pa kresi, kad vajag un kad nevajag. Un nav jau slikti dzīvot tuvāk dabai un saskaņā ar to. Bet ir daži bet.
Pirmkārt, brīdī, kad tas zaļais dzīvesveids kļūst absurds ir jānovelk striktas robežas. Ja tu neievēro ārsta norādījumus vai ja tu pats sev nodari ļaunumu 'savas pārliecības dēļ', tad, manuprāt, valstij nav jāizdod neviena lieka santīma, lai tiktu galām ar tām problēmām, ko pats esi savārijis. Tev ir baktēriju infekcija un tu atsakies dzert antibiotikas, jo tici zāļu kompāniju sazvērestības teorijām? Labi, tās ir tavas tiesības, bet brīdī, kad kļūs pa visam slikti un ārstiem nāksies cīnīties par tavu dzīvību, tas viss būs no tava maciņa. Jo tā ārsta, kurš tev izrakstīja antibiotikas, konsuktāciju apmaksāja valsts, un valsts turpinātu apmaksāt tavu ārstēšanos, ja tās antibiotikas, piemēram, pa tiešām tev nedarbotos. Bet brīdī, kad tu atsakies no ārsta piedāvātās ārstēšanas, tie izdevumi ir uz taviem pleciem. Jo palāta reanimācijas nodaļā izmaksā daudz vairāk nekā ārsta konsuktācija un paciņa ar antibiotikām. Ja tu uzņemies risku, esi gatavs neveiksmes gadījumā par to maksāt.
Bet šoreiz iespējams tieši zaļā dzīvesveida dēļ ir nomiris bērns (Diena). Ja tu esi pilngadīgs, lēmumus tu vari pieņemt un atbildību par tiem uzņemties tu vari pats. Ja tu esi bērns, it sevišķi 11 mēnešus vecs, par tevi parūpējas likums, un tas, manuprāt, ir diezgan skaidrs. Re daži panti:
Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.
Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja: [..] bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja: [..] vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;
Un te nu atkal var redzēt klasisku Latvijas paradoksu: Bērns ir miris, laikraksti par to raksta pirmajās lapās, cilvēki spriedelē par to, vai un cik tā vakcīna ir efektīva, bet neliekas, ka kāds kaut ko darītu lietas labā, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Kāpēc ziņās nav, piemēram, Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas viedoklis? Vai viņi šo notikumu vispār ir pamanījuši? Vai kāds ir iesniedzis iesniegumu par notikušo? Vai ārstiem ir pienākums par šādu gadījumu ziņot? Vai tas tiek izmeklēts? Kāpēc par to neinteresējas žurnālisti? Kur palikuši visi bērnu tiesību aizstāvji? Kā uz notikušo reaģē politiķi?
Kaut gan man gribētos rādīt ar pirkstu to vecāku virzienā un teikt, ka vecāku tiesības ir jāatņem, kamēr slimnīcā nav nonācis kāds no pārējiem viņu bērniem, varbūt labāk ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Un man liekas, ka tieši šadiem gadījumiem ir dažnedažādas aģentūras, kuras notiekušajā izvērtē vecāku, ārstu un arī valsts atbildību.
Kādi bija lietas apstākļi? Jo varbūt valstī vajag stingrāk regulēt kārtību, kādā potējami jaundzimušie. Varbūt ārsti nepietiekami izskaidroja vakcīnas riskus un ieguvumus. Un varbūt vecāki rupji pārkāpa bērna tiesības un bija tieši atbildīgi par viņa nāvi.
Lai nu kuri no šiem apgalvojumiem būtu patiesi, kaut kas lietas labā ir jādara. Un tas, ko es varu ieteikt vidējam interneta lietotājam, ir atvēlēt tās piecas minūtes sava laika un nevis strīdēties raksta komentāros, bet vienkārši aizrakstīt epastu Bērnu Tiesību Aizardzības Inspekcijai un pajautāt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem. Un nedomāt, ka gan jau kāds cits to izdarīs, pat, ja izdarīs, jo vairāk cilvēku jautās, jo lielāku uzmanību nāksies pievērst šim notikumam. Un bērna nāvei nevajadzētu būt tādam notikumam, kurš paslīd garām tā arī īsti nepamanīts.
PS
Starp citu, Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas kontaktinformācija ir atrodama šeit, tā priekšniece ir Laila Rieksta-Riekstiņa un viņas epasts ir laila.riekstina@bti.gov.lv
Tēmas: Politika, Rīkojies! | Nav Komentāru »


Jo, redz, tagad viņām būs kāds ar ko iet šopingā. Protams, brīdī, kad viņas uzzina, ka man pa veikaliem pārāk daudz vazāties nepatīk, tā sajūsma noplok. Bet tā kā gejs, būs vismaz kāds pie kā izkratīt salauzto sirdi. Vai, vēl labāk, būs kāds ar ko nekautrējoties var risināt 'sekss un lielpilsēta' cienīgas sarunas. Un ar nepacietību tiek gaidīts, kad es dalīšos ar to, kas notiek aiz manas guļamistabas durvīm. Ja esam labi draugi, protams. Bet joprojām neesmu sapratis, kāpēc tas ir tik aktuāli arī tām meitenēm, ar kurām esmu nupat iepazinies. Interese. Tikai nevar saprast veselīga vai nē.